Atspulgi spogulīši.Spoguļu neironi.Spoguļošana.

Mēs visi, bet es par sevi runāšu, vērojiet kā jums mans stāsts rezonē, un izvērtējiet tikai katrs sevi. Šo lasot ļaujiet vaļu iztēlei, es rakstīšu simbolos. 

Mēģināšu aprakstīt savu sapratni par savu atspulgu. Šorīt(09.02.23) pamodos ar jautājumu kas ir Spoguļa Neironi. Izlasot kas tas ir, tas man paplašinājas un sastrukturizējas sen zināmas patiesības. Un vēl dziļāku sapratni parCēloņu un Sekas sakarībām.  Nekas nu nekas nav radies šeit un tagad. Viss kas notiek ir sekas tam kas bija vakar(lasīt Pagātnē).

  Tad kad notiek kautkas kas mani pārsteidz un ir nepatīkami tikai tad es sāku domāt kāpēc, kāpēc  ar mani tā notiek, kāpēc es jūtos slikti?

     Klasiski pirmais, meklēt vainīgo ārpusē, ko arī atrod. Notikumi, cilvēki, apstākļi, gadalaiki, zvaigznes tā sastājušās utt. Tātad secinājums ārējo apstākļu iedarbībā ar mani notika tāda bēdiņa. Viss,  vainīgais atrasts, var dzīvot tālāk, bet diemžēl jau nekas neatrisinās.   Un ar secinājumu, kāds man ir nodarījis pāri, mēs pamatā dzīvojām gadiem.

       Tad vēl uznāk tāda stadija, bet  tas var būt vienlaicīgi, bet var būt secīgi Vainošana un Upurisms.  Upurītis ir tad kad es pieņemu ka es pati pie visa esmu vainīga, neko jau tur nevar darīt, ko nu vairs, es pati visur esmu vainīga. Sevis vainošana un tajā palikšana ir klasiski sevis upurēšana. Un kā tas izskatās enerģētiski, -dzīvības plūsmas apstāšanās. Un ja vēl es atrodu vainīgos savā dzīvē, tad šo savu dzīvības plūsmu es dodu uz atpakaļu. Ikdienā es staigāju savos dzīves notikumos, dzīvoju savu dzīves gaitu bet enerģētiski es visu laiku skatos uz atpakaļu vainojot kādu, un turot fokusu uz to. Tas nozīmē, ka es nevaru ieskatīties savā dzīvē, un savā Nākotnē. Protams bieži tas ir neapzināti.

Kāds tam ir sakars ar Atspulgus/Spoguļošanu  Viens ir tas, ņemot vēra Spoguļ neironu teoriju, jau no laiku laikiem mēs esam iemācījušies atkārtot aiz citiem cilvēkiem,  un pats vienkāršākais mēs atkārtojam aiz  savas aprūpes personas, aiz tiem cilvēkiem  kas mūs ir uzaudzinājuši līdz apzinātam vecumam.  Mēs vienkārši iemācījāmies to ko redzējām.

Nākamais faktors kā mēs,  kā daļa no visuma, saturam apsalūti visu informāciju, gan dvēseles pieredzes, no Inkarnācijām un pieredzēm dažādos ķermeņos, bet dvēselē visa informācija kā “Mākonī” saglabājas,nekas nekur nepazūd. Tikai attiecīgās situācijās virspusē parādās tās pieredzes un informācija kam tieši tagad ir nozīme pieredžu gūšana, jeb dzīvošanai uz planētas Zeme. Gan tieši tik pat nozīmīgas ir dzimtas nestās informācija visos planos, ģenētika, valoda, enerģija.

Tātad mēs katrs esam  apsalūti staigājošas informācijas bumbas. Un tagad visas savas zināšanas prasmes mākas mēs iztēlojamies ka mazus spogulīšus, kas izgaismo katru failiņu kas mūsos ir. Un tur katrā spogulītī ir skaidri rakstīts kas tas ir par failiņu. Un to “redz” citi cilvēki. Kas tā patiešām arī ir.  Un te mēs nerunājam par labi vai slikti.

  Vēl mēs varam iztēloties ka tie ir magnetizēti spogulīši. Tātad magnetizēts spogulis ar tekstu…… Bet, fenomens ir tajā ka mēs paši esam noteicēji, vai mēs rādam tos vai noslēpjam, vai tie paši ir aizsūbējuši un vairs nemagnitizējas un nespīd vārdi, kas tajos rakstīts.

Un tagad ejam savā iztēlē  tālāk kā tas notiek ikdienā.

No dvēseles skatu punkta: “Kādā no iepriekšējam dzīvēm mēs izdomājām ka nekad nekad vairs nerādīsim sevi kautkādā gaismā….notika  kautkas,  un uz to īpašību mūsos spogulītis apdzisa un tam priekšā tika nolikts spogulis ar pretējo, vai citu nozīmi.

Nu Piemēram: Kādā no iepriekšējam dzīvēm man bija tīra patiesa mīlestība pret  manu tās dzīves partneri, bet notika tā ka viņš negaidīti nomira traģiskā nāvē. Un es lielās sāpēs, pieņēmu lēmumu “ es nekad nekad vairs nemīlēšu”  Un vārdam “mīlestība” tika aizlikt spogulītis priekšā ar citu sajūtu.  Arī priekš dvēseles pieredzes tas bija pietiekoši spēcīgi.”

     Šodien 2023. gadā cilvēks staigā pa savu dzīvi. Un nespēj nu nekādi nespēj patiesi mīlēt, lai kā gribētu izjust “mīlestību”  nevar.

  Pa virsu “mīlestības” spogulim, ir tik daudz sakrāmēts, ka kamēr nenovāks visus priekštatu spoguļus, par un ap “mīlestību” tas īstenais emocionālais Dvēseles mīlestības spogulis, viņš nespīdēs.  

Un te  atkal piezīme, neviens  mums neliek spoguļus, vai rakstura iezīmes mūsos.  Vai nu mēs noskatāmies no citiem un arī tā darām, tas par Spoguļa neironiem. Vai nu jau saņemam pa Dzimtas un Gara kanālu, mantojumā.  Mums ir brīvā griba.

Un te es atgriežos pie atspulga. Es  savā dzīvē esmu atvērusi, spodrinājusi tos spoguļus, kurus es apzināti vai neapzināti gribu. Kā man liekas, kā būtu labi. Un atkal fenomens ir tajā, ka pasaule man atspoguļo Mani. Nekas ko es redzu ārpasaulē, ne notikumi, ne domas, ne cilvēki nekas no tā nav man svešs vai nezināms, tas ir mans atspulgs. Jautājums ir tāds, vai tas ko es redzu man patīk, tik tāl viss labi. Un ja nepatīk vai man vēl vajag tādu spoguli?

Ko ar to visu darīt.

Turpināsim runāt simboliski.  Ar to kas man patīk savā atspulgā bieži vien jau es nedaru neko. Spogulītis tiek pucēts pulēts, lai spožāk spīd. Bet ko darīt ar tiem kas nepatīk? Nu ir tādi vairāki  virzieni, vai kā Sistēmiķi saka iekšējās kustības. Jā un risinājums arī vairāk no Sistēmisko sakārtojumu prakses, viedokļa.  Bet protams pirmais solis ir katra paša cilvēka impulss, kaut ko tajā mainīt.

Pirmkārt sajust to ka tevī ir tas ko tu pasaulē redzi, un pagriest to pret sevi, bez nosodījuma, vainas vai upurisma. Bet vienkārši pagriezt spoguli pret sevi, itkā tu taisītu selfiju, un tad pats ar sirds telpu, bez prātošanas ieskaties tajā. Nu jā,  ja būtu tik vienkārši saprast kas tad tai spogulī ar magnētiņu ir rakstīts, kas pa piesaistes mehānismu tur ir, kas ir manis pašas radīts, un tur novietots, tad jau būtu labi. Un ja tas man nav vajadzīgs vairs, tad ko darīt tālāk. Es pati nezinu, jo es esmu tajā iekšā.

Ja piemēram es esmu ar kādu samainījusies ar Magnēt spoguļiem, tad kā samainīties atpakaļ.  

  Te labi palīdz Sistēmiskā risinājuma metodes. (šeit var piedalīties.)

        Kā līdz tam nonākt lai sāktu savus magnēt spogulīšus kustināt un beidzot atbrīvotu tos kas man ir patīkami, patīkami skatīties savā atspulgā, kas ir Pasaule ap mani, kurā ietilpst viss ko es redzu jūtu zinu.

  Sākt ar to kas man tajā nepatīk, bez nosodījuma vai sevis vainošanas vienkārši sākt  sajust, kas tev nepatīk, un kopā ar kādu Meistaru izzini kur tevī ir tāds spogulis kurš izspīdina uz āru šo nepatiku, un kā jau spoguļatēls atkal atnāk atpakaļ pie tevis.  To ir ļoti vienkārši iztēloties. Kad tu skaties spogulī lai krāsotu lūpas, vai saķemētu ūsas., tu taču redzi kā,  tu izskaties, un tevī sākas sajūtas par tavu izskatu.  Tāpat ir arī skatoties uz citiem cilvēkiem. Sajūtas vienmēr ir tavas un par tevi.  Otrs tikai izspīdina, viņam ar tavām sajūtām nav nekāda sakara.

Tas ir stāsts par to:” Ko tas par mani domā? Ko tas par mani saka? Ne tā uz mani paskatījās? Ko teiks citi?.... “   Šie ir tādi standarta “spoguļ uzrakstiņi.”

Vispār tādu spoguļu ir nesaskaitāmi.  Un tā primāri uz šiem pašiem jautājumiem PAR CITIEM, pagriežam spogulīti pret sevi, un atbildam sev uz tiem jautājumiem: “ Ko es par sevi domāju? Ko es saku par sevi? Kā es skatos uz sevi? Cik un kāpēc man ir svarīgi, ko citi par mani saka? Un ja man ir svarīgi, tad kas ir tas,  ko es gribu rādīt, citiem un atspoguļot, lai man patiktu savs tēls? “

   Vedam sevi uz iekšējiem jautājumiem? Pagriežam spoguļus uz sevi?  Un kad ieskatās sevī savā spogulī, tad ar var sajust, vai tas man vēl ir vajadzīgs, un kas ir aiz tā, ja tas ir kautkas kas manī jau ir nokalpojis, kas vai kāds resurss aiz tā stāv.  Jo vienmēr aiz bailēm ir Resurss.

Nu kaut kā tā,  ceru ka jūs kautko ieguvāt no šī rakstītā, tādu magnēt spogulīti ar uzrakstu es šodien paspīdināju.  Ja arī jūs gribat  kādu savu spogulīti paspīdināt pret sevi, sajust par ko tas ir? Ko spoguļo tevī tas kas  tev traucē pieredzēt Mīlestību.

Gaidīšu jūs uz privātu sarunu. Vai piesekojiet man TG: un jūs uzzināsiet visus pasākumus kur var un ir iespēja Spoguļoties, manā vadībā. 

 09.02.2023 

ar Cieņu Melita Januša-Rauba